nolaidīgs
nolaidīgs -ais; s. -a, -ā
nolaidīgi apst.
1.Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi. Tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
PiemēriEmīlija kļūst ar katru dienu nolaidīgāka un nevīžīgāka. Ēdienu gatavo, kā pagadās.
- Emīlija kļūst ar katru dienu nolaidīgāka un nevīžīgāka. Ēdienu gatavo, kā pagadās.
- Ķērpis kļuva darbos arvien nolaidīgāks. Nevienu valsts nodevu viņš laikā neizpildīja un saņēma brīdinājumu pēc brīdinājuma.
- Ar gadiem telpu krāsojums nolietojas, kļūst pelēks un netīrs. Daudz cilvēku to neievēro; dzīvodami tādos apstākļos, viņi paši kļūst vienaldzīgi un nolaidīgi pret sevi un apkārtni.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNolaidīgs darbs.
- Nolaidīgs darbs.
- Nolaidīgi glabāt dokumentus.
- Savus zvejas rīkus viņš apkopa ļoti nolaidīgi, nevīžoja laika konservēt un salāpīt.
- Tas, kas savus tiešos pienākumus veic nolaidīgi un pavirši, nekad nespēs ilgstoši uzturēt labas attiecības ar darba biedriem..
- «..jūs izturaties pārāk nolaidīgi pret savām slimībām.»
2.novec. Labvēlīgs.
PiemēriŠoreiz viņš [mācītājs] gribēja būt nolaidīgs un brālīgs ar nabaga zemnieciņu.
- Šoreiz viņš [mācītājs] gribēja būt nolaidīgs un brālīgs ar nabaga zemnieciņu.
Avoti: 5. sējums