Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nolaidīgs
nolaidīgs -ais; s. -a, -ā
nolaidīgi apst.
1.Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi. Tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
PiemēriEmīlija kļūst ar katru dienu nolaidīgāka un nevīžīgāka. Ēdienu gatavo, kā pagadās.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNolaidīgs darbs.
2.novec. Labvēlīgs.
PiemēriŠoreiz viņš [mācītājs] gribēja būt nolaidīgs un brālīgs ar nabaga zemnieciņu.
Avoti: 5. sējums