nolaizīt
nolaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
Piemēri..viņš.. pēc katra teikuma ar mēli nolaiza lūpas.
2.Laizot noēst (virskārtu).
PiemēriNolaizīt kūkai garnējumu.
2.1.Laizot notīrīt.
PiemēriNolaizīt karoti.
3.sar.; niev. Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
PiemēriTas bija švītīgs zellis labi pašūtā pelēkā uzvalkā, ar celiņu pa vidu gludi nolaizītiem matiem.
3.1.divd. formā: nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
PiemēriGludi nolaizītam konsulāta darbiniekam viņi paskaidroja, ka ieradušies no Stokholmas un vēlas satikt konsulu.
Avoti: 5. sējums