Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vilkties
vilkties velkos, velcies, velkas, pag. vilkos; refl.
1.sar. Lēnā gaitā iet.
Piemēri..[zēns] gāja pa mežu. ..viņš vilkās smagiem soļiem, - tā apziņa, ka viņu tagad tur par zagli, grūti spieda.
  • ..[zēns] gāja pa mežu. ..viņš vilkās smagiem soļiem, - tā apziņa, ka viņu tagad tur par zagli, grūti spieda.
  • ..pēkšņi nezinu, kurp doties. Velkos gar skatlogiem, ilgi, ilgi veros tajos, nekā neredzēdams, neko nesaprazdams.
  • Es nācu, nē, es vilkos uz mājām, man trakoti negribējās turp iet, bet kurp citur es būtu gājis?
  • ..ar mokām viņš [kaķītis] vilkās uz veco ķieģeļnīcu..
  • pārn. Bēdīgi Bēda pa ceļu velkas un bēdājas, bēdājas...
1.1.Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
PiemēriLejā uz ielas dzirdēja velkamies garām lielu, smagu un it kā nebeidzamu kara ratu rindu.
  • Lejā uz ielas dzirdēja velkamies garām lielu, smagu un it kā nebeidzamu kara ratu rindu.
  • ..vilks zin kas zirgam var iešauties prātā uz tilta, kad garām grabēdams velkas tramvajs...
  • ..iela nebija redzējusi tik daudz automobiļu kā tagad.. - noslodzes stundās tie vilkās kā gliemeži, un kājāmgājēji pa ietvi veikli apsteidza braucējus.
1.2.niev. Iet, nākt.
Piemēri«Kāds velns tevi dzenā nakts melnumā?» Guba brīnījās, ieraudzījis Janku. «..Es nesaprotu, ko tu te velcies, kad neviens tevi nesauc?»
  • «Kāds velns tevi dzenā nakts melnumā?» Guba brīnījās, ieraudzījis Janku. «..Es nesaprotu, ko tu te velcies, kad neviens tevi nesauc?»
  • Balss: Kur te ir cietuma kungs? - Bende: Es un tepat. - Balss: Tad velcies ātrāk šurp!
2.Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā – par ķermeņa daļu).
PiemēriViņš [šūpolēs] pietupās un vilkās uz priekšu un atpakaļ, kā smagu laivu irdams
  • Viņš [šūpolēs] pietupās un vilkās uz priekšu un atpakaļ, kā smagu laivu irdams
  • Mēs cīnāmies pret nekustīgu dzīves veidu, aicinām jūrniekus cilāt bumbas un vilkties pie stieņa.
  • Viņa pienāk pie manis un izstieptā rokā tur cigarešu kārbu. Pateicīgi uzsmaidījis, pastiepjos tai pretī. Bet savādā kārtā - jo tālāk es stiepjos, jo devējas roka velkas atpakaļ.
  • ..[kartupeļu racējs] sāka nogurt. Pirksti vilkās krampjos.
2.1.parasti savienojumā ar «pirkstiem» Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
PiemēriAtaugās atkritis [nošauts] gulēja tas pats bārdainais vīrelis, kurš bija vilcies pirkstiem ar Mujānu kučieri..
  • Ataugās atkritis [nošauts] gulēja tas pats bārdainais vīrelis, kurš bija vilcies pirkstiem ar Mujānu kučieri..
  • «Tur Čibuks ar mūsējiem velkas pirkstiem. Iemetušies un grib izmēģināt spēkus.»
2.2.Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm u. tml.
PiemēriViņa piere.. vilkās īgnās grumbās, bet zilās acis draudīgi šaudījās visapkārt.
  • Viņa piere.. vilkās īgnās grumbās, bet zilās acis draudīgi šaudījās visapkārt.
  • Seja [policistam] vilkās nopietnā vaibstā.
  • Bet ir un paliek lietas, par kurām domājot Ilgas gludā bērna piere velkas grumbās.
  • Garastāvoklis uzlabojās, lūpas vilkās uz svilpošanu.
2.3.Būt – piemēram, par grumbām sejā.
PiemēriZēna.. abas smalkās grumbas, kas no deguna gar mutes kaktiem vilkās uz leju un viņam deva vecāku izskatu, kļuva ļoti dziļas.
  • Zēna.. abas smalkās grumbas, kas no deguna gar mutes kaktiem vilkās uz leju un viņam deva vecāku izskatu, kļuva ļoti dziļas.
3.Refl. → vilkt1. Tikt vilktam (par priekšmetiem).
PiemēriAiz kuģa trīs simti metru garās trosēs pa sēkļa dibenu velkas vesela linumu, trošu.. un atsvaru sistēma, ko sauc par trali.
  • Aiz kuģa trīs simti metru garās trosēs pa sēkļa dibenu velkas vesela linumu, trošu.. un atsvaru sistēma, ko sauc par trali.
  • Zirgs ienāk pagalmā. Groži velkas pa zemi un pinas pa kājām.
  • ..viņa nāca.., kuļādama portfeli, kas teju teju vilkās gar zemi.
3.1.Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā – piemēram, par priekškaru).
PiemēriPriekškars nevelkas vaļā.
  • Priekškars nevelkas vaļā.
  • ..Gundegai [pārdevējai].. nebija ne pašas mazākās vēlēšanās pacietīgi noklausīties, teiksim, žēlošanos par portfeļa rāvējslēdzi, kurš nevilkās ciet..
3.2.Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
Piemēri..lietus mākoņi, kas velkas augšup no rieta pamales, izskatās vienkārši debešķīgi.
  • ..lietus mākoņi, kas velkas augšup no rieta pamales, izskatās vienkārši debešķīgi.
  • ..rītos lejas dīķītī virs ūdens sāka vilkties smalki un sīksti vižņi.
4.Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
PiemēriAsie dzeloņstiepļu aizžogojumu pinumi vilkās visgarām pa izraktajiem laukiem un pļavām.
  • Asie dzeloņstiepļu aizžogojumu pinumi vilkās visgarām pa izraktajiem laukiem un pļavām.
  • No saraktā sniega lejas pusē iznāca īsts valnis, un atraktais ceļš vilkās kā milzīga vaga baltajā, plašajā līdzenumā.
  • ..Ješka.. piekāpa vēl tuvāk krastam, pāri ierakumam, kurš, sen izrakts, jau pussabrucis un piebiris, vilkās asos zigzagos gar visu krastmalu.
5.Ilgt, norisināties (parasti lēni) – par darbību, procesu.
PiemēriVisi sastinga tajās domās, ka karš vēl vilksies ilgi, gandrīz bezgalīgi.
  • Visi sastinga tajās domās, ka karš vēl vilksies ilgi, gandrīz bezgalīgi.
  • Launags velkas tik bezgala ilgi, es tam nevaru sagaidīt beigu.
  • Kapteiņa ciešā skatiena samulsusi, viņa neveikli aizgrieza galvu. Bet apmulsums nevilkās ilgi.
5.1.Ilgt, ritēt (parasti lēni) – par laiku, laikposmu.
PiemēriŠī diena Trīnei vilkās ļoti ilgi; viņa nemaz nevarēja sagaidīt vakaru.
  • Šī diena Trīnei vilkās ļoti ilgi; viņa nemaz nevarēja sagaidīt vakaru.
  • Bez pārtraukuma [ganos] vilkās cēliens no rīta līdz vakaram, jo nu jau vairs nedzina dienvidū.
  • Nakts vilkās gausi un drūmi kā bēru gājiens..
  • Vilkās minūte pēc minūtes. Pagāja pusstunda. Neticami, tikai pusstunda..
Stabili vārdu savienojumiVelkas kā mēris. Vilkties (arī rauties) kamolā. Vilkties (arī stiepties) garumā.
Avoti: 8. sējums