nomaukt
nomaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.
1.Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriNomaukt gredzenu.
- Nomaukt gredzenu.
- Nomaukt zirgam sakas.
- ..ar kurpju purngalu pieturēdams papēdi, nomauca vienu, pēc tam otru kurpi un iespēra tās kaktā.
- Jānis nu šim [kungam] klāt, novelk labās drēbes, nomauc zābakus..
- Viņš nomauca cimdu un saņēma savā siltajā, dzīvības pilnajā rokā puikas sastingušos, liesos pirkstus.
1.1.Nodīrāt (ādu).
PiemēriViņš paņem lapsu pie astes, uzsviež uz vezuma un pārdomā: «Mājā varēs nomaukt ādu.»
- Viņš paņem lapsu pie astes, uzsviež uz vezuma un pārdomā: «Mājā varēs nomaukt ādu.»
- «Fransisko, ko tu darītu, ja pie tavas skaistās Lolas ierastos ģenerālis Franko un lūgtu viņas roku?» - «Es viņam nomauktu ādu..»
1.2.Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu). Atdalīt sev (ragus).
PiemēriBieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jaunā āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
- Bieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jaunā āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
- Zīmaļa bij nomaukuši ragu. Nu viņa tur stāvēja, asiņaino galvu šķībi turēdama.
1.3.Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
PiemēriNomaukt alksnim mizu.
- Nomaukt alksnim mizu.
1.4.Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
Piemēri«Es tev vienreiz jokodamies gribēju nomaukt stabuli. Bet tu sacīji, ka nevajag, ka kociņi grib augt...»
- «Es tev vienreiz jokodamies gribēju nomaukt stabuli. Bet tu sacīji, ka nevajag, ka kociņi grib augt...»
- Ganu zēns, nomaucis stabuli, svilpodams dzen govis mājās.
Avoti: 5. sējums