Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mugura
mugura -as, s.
1.Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
PiemēriTaisna mugura.
  • Taisna mugura.
  • Plata mugura.
  • Muguras smadzenes.
  • Atpūtināt muguru.
  • Atlaisties uz muguras.
  • Gulēt uz muguras.
  • Salikt rokas aiz muguras.
  • Pagriezties uz muguras.
  • Viņš palīda zem Osienes ābeles un nosēdies atspieda muguru pret cieto.. stumbru.
  • Viņš atmodās un sajuta asas sāpes mugurā..
  • Ticis kalngalā, jūtos aizkusis, krekls pa druskai jau līp pie muguras.
  • pārn. Mūsu mūži no tādiem ķieģeļiem celti, Ko esam sanesuši uz savas muguras.
  • «Kā tā?» Zigis vairs nekā nesaprata. Vizma uzgrieza viņam muguru un neatbildēja..
  • Ja tu gribi aizvainot saimniekus, uzgriez muguru viņu cienastam.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju muguru (arī galvu, pieri).
1.1.lok. mugurā, apst. nozīmē Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
PiemēriBiruta jau vilka mugurā rudens mēteli.
  • Biruta jau vilka mugurā rudens mēteli.
  • Es rauju mugurā halātu, ņemu spoguli un sukāju matus.
  • Viņam mugurā bija labākais uzvalks..
  • Pieci gadi kalpiņš biju, Pieci kalpa kažociņi. Gāju sievas lūkoties, Visi pieci mugurā.
1.2.Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).
PiemēriKumeļa mugura.
  • Kumeļa mugura.
  • Lāča mugura.
  • Sēdēt uz zirga muguras.
  • Muguras stiegra.
  • Sīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušām mugurām..
  • ..taukzivij pie muguras spuras pamatnes ir 9-13 tumši plankumi.
  • sal. «Ciets kā krokodila mugura. Es uz tāda [koka sola] negulēšu.»
1.3.lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
PiemēriCelt somu mugurā.
  • Celt somu mugurā.
  • Pēterim uzsieta mugurā labi paprāva balta kule, viņš iet, galvu nodūris.
  • Zāļu nastu mugurā, pati salīkusi maziņa, Osiene laipoja pa dūksnājā samestiem kokiem uz mājām.
  • ..tie [karavīri] durkļus tur cilā un sprauž, Tad mugurā šautenes sakar.
1.4.lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
PiemēriKāpt zirgam mugurā.
  • Kāpt zirgam mugurā.
  • Aizgāju uz stalli pie kumeļa... Uzrāpos uz apaļā koka un uzlēcu kumeļam mugurā.
  • ..mēs sēdamies saviem zirgiem mugurā un traucāmies tālāk.
  • Vīrs darba drēbēs veda pavadā zirgu, bet zirga mugurā sakumpis.. sēdēja otrs.
1.5.Mugurpuse (parasti cilvēkam).
PiemēriAplūkot gājēju no muguras.
  • Aplūkot gājēju no muguras.
  • Sarunas ir pieklusušas, un vairāki acu pāri dursta Baibu no priekšpuses, no sāniem, no muguras.
  • Viņa brīdi stāvēja ar muguru pret Egli, jo nu arī viņas drosme bija galā.
1.6.Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.
PiemēriSadzirdēt troksni aiz muguras.
  • Sadzirdēt troksni aiz muguras.
  • Iet no muguras.
  • Pirmais šāviņš sprāga aiz muguras, otrs priekšā, trešais nedaudz sāņus.
  • Parks palika aiz muguras, atsedzās.. brūni un zaļgani lauku plašumi..
  • Arī viņš pats šogad strādāja Tālajā pļavā un arvien vālus iekārtoja tā, ka pļāva Līzei no muguras.
2.Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
PiemēriNaža mugura.
  • Naža mugura.
  • Kāpas mugura.
  • Namdaru darbos lieto.. rokas zāģi ar stingru muguru..
  • Kalna mugura pacēlās stāva un augsta.
  • Ņirb mēness spokainā vizma Pa viļņu mugurām platām..
2.1.Mugurpuse (apģērbam).
PiemēriIzgludināt kleitas muguru.
  • Izgludināt kleitas muguru.
  • ..viņš redzēja sirmi gaišo pakausi kontrastā ar mēteļa melno muguru..
  • Uz gaišā krekla muguras arvien platāks plētās tumšs sviedru plankums.
  • Spējš karstums izskrēja [vīrietim] caur dzīslām, kad viņš neatrada maku svārku muguras kabatā, kur mēdza to glabāt..
2.2.Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
PiemēriGrāmatas mugura.
  • Grāmatas mugura.
  • Apaļa mugura.
  • Plakana mugura.
  • Visi [grāmatu] sējumi iesieti vienādos brūnos vākos, vāku muguras apvilktas ar melnu ādu.
  • Aiz tā [skapja] stiklotajām durvīm plauktos ciešās rindās gulēja grāmatas - milzums grāmatu ar krāsainām mugurām.
Stabili vārdu savienojumiAiz muguras. Novilkt (kādam) kreklu no muguras. Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras.
Avoti: 5. sējums