Paplašinātā meklēšana
Meklējam mugura.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- (Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras)
- Aiz muguras
- Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras
- Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt pēdējo kreklu no muguras
- Būt uz muguras
- Iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem)
- Iznest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras)
- Lokana mugura
- Lokana mugura
- Mugura kūp
- Muguras stiegra
- Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru
- Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām)
- Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras
- Pamest aiz muguras
- Pamest aiz muguras
- Runāt aiz muguras
Atrasts skaidrojumos (97):
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- alata Alatu dzimtas zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
- strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
- uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
- Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
- pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- plakandēle Dēle, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav muguras stiegras (hordas).
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
- Centrālā nervu sistēma Galvas un muguras smadzenes.
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- odze Indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- Sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu Izliekt mugura (parasti par dzīvniekiem).
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos (piemēram, pacēlums, mugura).
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- plakankode Kode, kam ir raksturīgs muguras-vēdera virzienā saplacināts ķermenis.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
- Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- dzeloņcūka Neliels grauzēju kārtas zīdītājs ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras.
- ugunskrupis Neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- Centrālā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes.
- Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- Perifērā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, ko veido galvas un muguras smadzeņu nervi.
- Nolikt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- Noguldīt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- Nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras). Noguldīt.
- atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
- atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras). Atgulties.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- kaupre Paugurs. Paugura mugura. Pauguru virkne.
- atroceniski Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras.
- pleckāji Pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula.
- krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- Mugura kūp Saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
- vilksomainis Samaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
- apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
- raja Skrimšļzivju klases zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
- lentzivs Slaida asarveidīgo kārtas zivs ar tumši plankumotu mugurpusi un sāniem, dzeltenīgi baltu vēderu, garu muguras un anālo spuru. Islandes lentzivs.
- stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- līkmugurains Tāds, kam ir līka mugura.
- platmugurains Tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
- palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- līkmuguris Tas (tāds), kam ir līka mugura.
- kupris Tauku krājums uz (kamieļa) muguras.
- nest Turot (ko), parasti rokās, uz muguras, uz pleciem, un virzoties (kurp), pārvietot (to).
- nest Turot (ko), piemēram, mutē, uz muguras, un virzoties (kurp), pārvietot (to) - par dzīvniekiem.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem.
- augšpēdu Uz muguras.
- margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz muguras (cilvēkam, dzīvniekam).
- fraka Vīriešu svinību tērps - žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
- vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
- bišudzenis Zaļvārnveidīgo kārtas putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
mugura citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV