atliekt
atliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu).
Piemēri..grāmatiņa, kabatā glabādamās, gluži bēdīga kļuvusi, atliektiem stūriem un izbalējusi..
1.1.Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
PiemēriAndris atliec galvu, pavēro sauli un turpina plūkt kalmes.
2.Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
Piemēri..cilvēciņš, sakņupis uz grīdas, cenšas ar pirkstiem atliekt nepareizi iedzīto naglu.
2.1.Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus).
PiemēriAtliekt plecus.
Stabili vārdu savienojumiAtliekt muguru.
Avoti: 1. sējums