atliekas
atliekas -u, vsk. atlieka, -as, s.
1.Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas. Paliekas.
PiemēriPils atliekas.
- Pils atliekas.
- Sakautās armijas atliekas.
- ..institūta darbinieki, analizējot.. iežu paraugus, atklājuši paleontoloģijas literatūrā līdz šim vēl neaprakstītu dzīvnieku pārakmeņojušās atliekas.
- Mugura [grāmatai] bij nograuzta robu robiem. Daudzas lapas aizvilktas pavisam projām uz [žurku] midzeni, daudzas tāpat saņurcītas.. Man pietika, ka redzēju šās nožēlojamās atliekas.
- Taciņas malā šur tur redzamas makšķernieku ugunskuru atliekas. Izdzisušas, pelēkas pelnu plēnes un melni, apdeguši zaru gali palikuši pāri..
Stabili vārdu savienojumiMirstīgās atliekas.
- Mirstīgās atliekas idioma — Mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
1.1.Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
PiemēriDzimtbūšanas atliekas.
- Dzimtbūšanas atliekas.
- Seno laiku atliekas.
- Koloniālisma laiku atliekas.
- «Nē, nē!» spēji iesaucās Elza. «Tā bija mana patmīlība, manas mietpilsoniskās sievišķības atliekas.»
1.2.Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
PiemēriĒdienu atliekas.
- Ēdienu atliekas.
- Veco asfaltu noņēma un aizveda. Pagalma teritorija ir kaut kā nogruntēta un nocementēta. Cementa atliekas samestas kaudzē.
1.3.Atkritumi2.
Piemēri..blokus.. sapresē no cirsmu atliekām - zariem, žagariem, krūmiem.
- ..blokus.. sapresē no cirsmu atliekām - zariem, žagariem, krūmiem.
Avoti: 1. sējums