atliekties
atliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos
1.Refl. → atliekt1.
PiemēriZēns atliecās atpakaļ.
- Zēns atliecās atpakaļ.
- Viņš pievirzījās tuvāk, aplika roku ap sievas pleciem un ar savu bārdaino zodu paberzēja Birutas vaigu. Viņa atliecās nostāk.
- Tur aiz vateņa ir sabāztas visas viņa [zēna] grāmatas. Lasāmajai vāks gluži atliecies, aritmētikai viens pavisam pazudis.
2.Refl. → atliekt2.
PiemēriKāsis jātaisa no tērauda, jo dzelzs kāši smagākā darbā atliecas.
- Kāsis jātaisa no tērauda, jo dzelzs kāši smagākā darbā atliecas.
- ..atliecies kā atspere, zobus sakodis, no visa spēka triecu bumbu vārtos.
- ..[Pičs] pēkšņi strauji pieliecās un grūda roku ūdenī... Kad atkal atliecās taisns, pirkstos tam ķepurojās liels, melns vēzis.
- Martai likās, ka viņa [Ilze] berž savas kājas pārāk rūpīgi un ilgāk, nekā vajag. Pēdīgi tomēr Ilze atliecās un.. nāca šurp.
Avoti: 1. sējums