atliekt
atliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu).
Piemēri..grāmatiņa, kabatā glabādamās, gluži bēdīga kļuvusi, atliektiem stūriem un izbalējusi..
- ..grāmatiņa, kabatā glabādamās, gluži bēdīga kļuvusi, atliektiem stūriem un izbalējusi..
- ..neuzmanīgi pļaudams, viņš iecirta akmenī un paņēma āmuru, lai izdauzītu atliekto izkapts zobu..
- ..[Tenim] galvā pagara ziemas cepure ar plakanu dibenu, nagu un atliektām austiņām..
1.1.Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
PiemēriAndris atliec galvu, pavēro sauli un turpina plūkt kalmes.
- Andris atliec galvu, pavēro sauli un turpina plūkt kalmes.
- Cik bērnišķīgi viņš, mazs būdams, bija ticējis vecmāmiņai, ka no dziedāšanas izaugot spārni!.. Katru vakaru un rītu, atliecis rokas uz muguras, viņš aptaustīja, vai jau nejūt spārnus dīgstam.
2.Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
Piemēri..cilvēciņš, sakņupis uz grīdas, cenšas ar pirkstiem atliekt nepareizi iedzīto naglu.
- ..cilvēciņš, sakņupis uz grīdas, cenšas ar pirkstiem atliekt nepareizi iedzīto naglu.
- ..[Jānis] izvelk no kabatas nazi, atliec, pārgriež auklu.
2.1.Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus).
PiemēriAtliekt plecus.
- Atliekt plecus.
- Tēva pirksti bija mezglaini un līki, viņš tos nekad nevarēja atliekt taisnus.
- Arnis atlieca Noras pirkstus, kas krampjaini turēja viņa delnu, un piecēlās.
- Upē sabridušas, sievietes skalo veļu. Pamanījušas mūsu [laivu] «Skrejošo holandieti», viņas atliec muguras un māj mums sveicienus.
Stabili vārdu savienojumiAtliekt muguru.
- Atliekt muguru idioma — Pārtraukt darbu, atpūsties.
Avoti: 1. sējums