uzkumpt
uzkumpt -kumpstu, -kumpsti, -kumpst, pag. -kumpu; intrans.; parasti divd. formā: uzkumpis.
1.Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
PiemēriUzkumpusi mugura.
- Uzkumpusi mugura.
- Viņa saimnieks bija liela auguma, plecos uzkumpis.
- Garo, uzkumpušo augumu vēl vairāk saliecis, viņš kā meklēdams apstaigāja ugunskurus.
- Viņš neko daudz nebija mainījies pa kara gadiem, vienīgi stāvais cekuls atkāpies uz pakausi un pleci uzkumpuši.
1.1.Uzliekties virsū (uz kā, kam).
PiemēriTēvs lasīja kartupeļus pītā klūgu grozā, rāpus uzkumpis vecam maisam, pa vagu šļūkdams.
- Tēvs lasīja kartupeļus pītā klūgu grozā, rāpus uzkumpis vecam maisam, pa vagu šļūkdams.
Avoti: 8. sējums