mugurkauls
mugurkauls -a, v.; anat.
1.Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
PiemēriDzīvnieka mugurkauls.
- Dzīvnieka mugurkauls.
- Lokans mugurkauls.
- Lauzt mugurkaulu.
- Mugurkaula izliekumi.
- Mugurkaula artērijas.
- Mugurkaulu izmeklējot, nosaka.., vai mugurkauls ir nesāpīgs, aptaustot un apklauvējot.. atsevišķus skriemeļus..
- Mugurkaula lūzuma gadījumā slimnieks jāpārvieto ļoti uzmanīgi, aizliegts to piecelt sēdus, lai nepārrautu muguras smadzenes.
- Vai, cik grūti Romānam palocīt i muguru! Liekas, mugurkaula vietā būtu ielikts masta koka gabals.
- pārn. Kamēr daļa vīru strādāja pie linuma, citi sagatavoja pamatvirvi - šo stāvvada mugurkaulu..
Stabili vārdu savienojumiVēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis).
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) sar. — Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
1.1.pārn. Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība. Būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
Piemēri..raidījuma mugurkauls ir Martas feļetons..
- ..raidījuma mugurkauls ir Martas feļetons..
- ..īstais romāna mugurkauls.. ir pati revolūcijas norise, kas arī nosaka romāna iekšējo ritmu..
- Gigantiskā kauja Orlas-Kurskas lokā.. pārlauza hitleriskās armijas mugurkaulu..
1.2.pārn. Raksturs (parasti stingrs, noteikts).
PiemēriPriedkalns bija vīrs ar mugurkaulu un daudz nevēroja, kādu stāvokli kurš ieņēma uz dzīves kāpnēm, cik tam kabatā un kas galvā.
- Priedkalns bija vīrs ar mugurkaulu un daudz nevēroja, kādu stāvokli kurš ieņēma uz dzīves kāpnēm, cik tam kabatā un kas galvā.
- Gulēja [vīrietis] krūmos un pats sevi lamāja par gļēvumu, ka viņš nav vīrs, ka viņam nav mugurkaula, ka nespēj piecelties un ar dūrēm vien atkarot savu Lolu.
Avoti: 5. sējums