Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mugurējs
mugurējs -ais; s. -a, -ā; parasti ar not. galotni.
Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
PiemēriKakla mugurējie muskuļi.
Avoti: 5. sējums