mugurkauls
mugurkauls -a, v.; anat.
1.Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
PiemēriDzīvnieka mugurkauls.
Stabili vārdu savienojumiVēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis).
1.1.pārn. Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība. Būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
Piemēri..raidījuma mugurkauls ir Martas feļetons..
1.2.pārn. Raksturs (parasti stingrs, noteikts).
PiemēriPriedkalns bija vīrs ar mugurkaulu un daudz nevēroja, kādu stāvokli kurš ieņēma uz dzīves kāpnēm, cik tam kabatā un kas galvā.
Avoti: 5. sējums