mugura | LLVV

mugura

mugura -as, s.

1.Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.

PiemēriTaisna mugura.

Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju muguru (arī galvu, pieri).

(Ar) slapju muguru (arī galvu, pieri) — Nosvīdis. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
(Uz)griezt (arī pagriezt) muguru — 1. Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu). Novērsties (no kāda).2. Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).3. Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām).
Atlaist muguru (arī kaulus, locekļus) — Atgulties, lai atpūstos.
Atliekt (arī atstiept sar.) muguru — Pārtraukt darbu, atpūsties.
Auksts pārskrien pār muguru (arī pār kauliem) — Saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
Būt uz muguras — Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sar. — Sist, pērt.
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) — Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār muguru (arī pār kauliem) — Saka, ja sākas drebuli. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) sar. — Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
Kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā — Saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) — Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru — 1. Smagi strādāt (parasti apspiestībā).2. Zemoties, izrādīt pazemību.
Lokana mugura — Saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
Mugura kūp — Saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru — Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Nozilināt muguru (arī ribas) vienk. — Piekaut.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā sar. — Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.

1.1.lok. mugurā, apst. nozīmē Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).

PiemēriBiruta jau vilka mugurā rudens mēteli.

1.2.Šāda ķermeņa daļa (mugurkaulniekiem).

PiemēriKumeļa mugura.

1.3.lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).

PiemēriCelt somu mugurā.

1.4.lok.: mugurā, apst. nozīmē Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).

PiemēriKāpt zirgam mugurā.

1.5.Mugurpuse (parasti cilvēkam).

PiemēriAplūkot gājēju no muguras.

1.6.Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz cilvēka vai dzīvnieka.

PiemēriSadzirdēt troksni aiz muguras.

2.Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.

PiemēriNaža mugura.

2.1.Mugurpuse (apģērbam).

PiemēriIzgludināt kleitas muguru.

2.2.Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.

PiemēriGrāmatas mugura.

Stabili vārdu savienojumiAiz muguras. Novilkt (kādam) kreklu no muguras. Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras.

Avoti: 5. sējums