Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mudžināties
mudžināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → mudžināt1. Tikt mudžinātam.
PiemēriDzija mudžinās.
2.Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
PiemēriIntu pārņēma savāds, nepiedzīvots satraukums, roka pat drebēja, drudžainu domu jūklis mudžinājās smadzenēs, ka ne attapties.
3.Mudžēt1.
PiemēriSkudras pūznī mudžinās.
4.sar. Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
PiemēriVecmāmuļa vēl mudžinājās ap gultu, Robis apģērbies pagāja uz durvīm.
Avoti: 5. sējums