margas
margas -u, vsk. marga, -as, s.
1.dsk. Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
PiemēriČuguna margas.
- Čuguna margas.
- Betona margas.
- Koka margas.
- Kāpņu margas.
- Margu rokturis.
- Puisis panācās dažus soļus uz priekšu un atspiedās pret lieveņa margām.
- Ieva nosēžas uz apgāztas zivju kastes, atspiež muguru pret piestātnes margām.
- Kantorī nedega gāze, bet trīs lampas ar zaļiem jumoliem. Aiz neaugstu margu aizžoga [fabrikas] kasieris.. rakstīja biezā grāmatā.
2.poligr. Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
Avoti: 5. sējums