apkrauties
apkrauties -kraujos, -kraujies, -kraujas, pag. -krāvos; refl.
1.Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
PiemēriApkrauties ar saiņiem.
1.1.niev. Par daudz izgreznoties.
PiemēriApkrauties ar rotas lietām.
2.Uzņemties (loti lielas saistības). Sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
PiemēriEsmu no rīta līdz vakaram ar darbiem apkrāvies.
2.1.Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
PiemēriViņi apkraujas ar grūtu parādu nastu.
Avoti: 1. sējums