apkrist
apkrist -krītu, -kriti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
PiemēriApkrist augšpēdu.
- Apkrist augšpēdu.
- Viņš dažkārt pacels vabolīti, kas uz ceļa apkritusi, pacels un noliks sānis, lai to nesamin.
- Atminos viņu.. stāvam pie apkrituša vezuma, kuru tas veltīgi pūlējās piecelt.
- Celms sakustējās, pacēlās un apkrita uz sāniem..
Stabili vārdu savienojumiApkrist ap kaklu.
- Apkrist ap kaklu idioma — sar. Strauji apskaut.
2.Nokrist (par daudziem vai visiem).
PiemēriVisi āboli jau apkrituši.
- Visi āboli jau apkrituši.
3.parasti 3. pers.; novec. Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
PiemēriTai gadā apkrita gandrīz visi māju lopi.
- Tai gadā apkrita gandrīz visi māju lopi.
Avoti: 1. sējums