apkrauties
apkrauties -kraujos, -kraujies, -kraujas, pag. -krāvos; refl.
1.Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
PiemēriApkrauties ar saiņiem.
- Apkrauties ar saiņiem.
- Apkrauties ar pirkumiem.
- ..[bēgļi] apkrāvušies paunām, - nav izprotams, kā cilvēks var iemanīties tik daudz dažādu aizsaiņu, piebāztu maisu un koka lāžu.. panest..
- Apkrāvies ar visām kuģošanai nepieciešamajām mantām un draugu padomiem un pamācībām, es ierados Mīlgrāvja ostā stundu pirms kuģa iziešanas jūrā.
- Kārlis atgriezās [no bufetes], apkrāvies pudelēm, šokolādes tāfelītēm, biskvītiem un saldējumu.
1.1.niev. Par daudz izgreznoties.
PiemēriApkrauties ar rotas lietām.
- Apkrauties ar rotas lietām.
- Apkrauties ar kažokādām.
2.Uzņemties (loti lielas saistības). Sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
PiemēriEsmu no rīta līdz vakaram ar darbiem apkrāvies.
- Esmu no rīta līdz vakaram ar darbiem apkrāvies.
- Nav labi.., ka cilvēks jūsu gados tā apkraujas ar darbiem. Pārāk nemanot paiet jaunība.
2.1.Iekļūt parādos. Uzņemties naudas saistības.
PiemēriViņi apkraujas ar grūtu parādu nastu.
- Viņi apkraujas ar grūtu parādu nastu.
Avoti: 1. sējums