apkraut
apkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu; trans.
1.Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
Piemēri..balta smilts vien griežas, lai cik pūlētos laistīt un apkraut [kapu] kopas velēnām nenogurstošās kapu sievas.
1.1.Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
PiemēriNastām apkrauts ēzelis.
1.2.Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
PiemēriĒdieniem apkrauts galds.
1.3.Salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
PiemēriPirmais, ko direktors pamanīja [skolēna istabā], bija skolas grāmatām un burtnīcām apkrauts galdiņš.
2.Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
PiemēriApkraut ar darbiem.
2.1.Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
PiemēriApkrauts parādiem.
Stabili vārdu savienojumiApkraut (ar) lāstiem.
Avoti: 1. sējums