Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokrauties
nokrauties -kraujos, -kraujies, -kraujas, pag. -krāvos; refl.
Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties1.
PiemēriNokrauties ar saiņiem.
Avoti: 5. sējums