rene
rene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
Piemēri..pa jumtu renēm ūdens plūst skanēdams un straumītēm skrien pāri renstelēs.
- ..pa jumtu renēm ūdens plūst skanēdams un straumītēm skrien pāri renstelēs.
- Melanholiski skanēja lietus renes kā iesists stikla trauks..
- Samalto duļķi pa koka renēm novadīja vairākos piecas pēdas dziļos baseinos.
- pārn. Priede diezgan veikli šļūca pa akmens reni uz leju, tikai šad un tad vecais Tibils šur un tur atspiedās ar cirvja kātu pret klinti, ja kāds zars kur aizķērās.
- pārn. Pa sniega arklā izdzītu reni, kas bija no jauna pieputināta, aizlocījās riteņu sliedes..
Stabili vārdu savienojumiNāk kā pa reni.
- Nāk kā pa reni idioma — sar. Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
1.1.Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
PiemēriBrangam zirgam rene pār krustiem.
- Brangam zirgam rene pār krustiem.
Avoti: 6-2. sējums