Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
renesanse
renesanse -es, s.; parasti vsk.
1.Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
PiemēriRenesanses laikmets.
Stabili vārdu savienojumiRenesanses laikmeta humānisms.
1.1.pārn. Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
PiemēriPēdējos gados aizvien biežāk dzird runājam par savdabīgu gobelēna atdzimšanu... Domāju, ka viens no cēloņiem senās mākslas renesansei meklējams gobelēna jaunajā saistījumā ar arhitektūru.
2.Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva senās Grieķijas un Romas mākslā. Attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
Piemēri..[pētījumā] atklājās, kā patlaban šķiet, vienīgi Rīgai raksturīgs renesanses dzīvojamās ēkas tips.
Avoti: 6-2. sējums