Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rene
rene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
Piemēri..pa jumtu renēm ūdens plūst skanēdams un straumītēm skrien pāri renstelēs.
Stabili vārdu savienojumiNāk kā pa reni.
1.1.Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
PiemēriBrangam zirgam rene pār krustiem.
Avoti: 6-2. sējums