atmesties

atmesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.

1.Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).

PiemēriAtmetusies uz muguras, abas rokas aiz galvas, Ieva guļ un ar smaidu veras..griestu baļķos.

Atmetusies uz muguras, abas rokas aiz galvas, Ieva guļ un ar smaidu veras..griestu baļķos.
Rugālis, atmeties gultā virs segas, vingrināja kustībās savas ievainotās kājas pēdu.
Puisis guļ, augšpēdu atmeties gultiņā, rokas salicis zem galvas..

1.1.Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).

Piemēri«Bet kur tu tagad atmetīsies, te viens onkulis jau iesēdies»..

2.Atspiesties, atslieties, atbalstīties.

PiemēriKāpām augšā [baznīcas tornī], taustīdamies pa tumšajām torņa kāpnēm. Tikuši zvanu telpā, elsām un pūtām, vajadzēja atmesties un atvilkt elpu.

Kāpām augšā [baznīcas tornī], taustīdamies pa tumšajām torņa kāpnēm. Tikuši zvanu telpā, elsām un pūtām, vajadzēja atmesties un atvilkt elpu.
..[Leons] stāvēja.., nevarīgi pret sienu atmeties.
Pēteris, gultā uz elkoņiem atmeties, raudzījās drauga sejā savām dziļajām acīm..
Akots pāris soļus viņam [Imantam] sekoja, bet, pamanījis, ka to grib ievest krogā, atmetās pret durvju stenderi un uzsauca: «Liecies mierā, Imant! Krogā es neiešu.»

2.1.Atsisties, atdurties (pret ko, kur).

Piemēri..enkurs atmetās pret jūras dibenu..

3.reti Strauji pagriezties atpakaļ.

Piemēri..Gruzna sažņaugti iesmējās, paskrēja pāri soļu uz priekšu, bet tūliņ atmetās un gāja atkal Katrīnai blakām.

..Gruzna sažņaugti iesmējās, paskrēja pāri soļu uz priekšu, bet tūliņ atmetās un gāja atkal Katrīnai blakām.

4.parasti 3. pers.; pareti Mainīties, iestāties (par laiku).

PiemēriLaiks bija atmeties brīnumjauks, ap pusdienu saule karsēja kā vasarā.

Laiks bija atmeties brīnumjauks, ap pusdienu saule karsēja kā vasarā.
..laiks atmetās itin silts, un sniegs sāka kust.
Nevienu dienu neatmetas laiks auksts vai nemīlīgs, bet pat naktis palika allaž siltas un jaukas..

Avoti: 1. sējums