atmest
atmest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu atvirzīt šurp. imperf. Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
PiemēriAtmest bumbu līdz vārtiem.
2.Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) imperf. Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
PiemēriAtmest granti no ceļa.
2.1.Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
PiemēriHelēna piecēlās un, atmetusi biezo matu pīni pāri plecam, teica [Reinim]: «Tu tagad vēl atpūties, es sakopšu māju.»
Stabili vārdu savienojumiAtmest (arī atsviest) galvu.
3.Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
PiemēriAtmest nevērtīgo.
4.Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
PiemēriAtmest vecās tradīcijas.
4.1.Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
PiemēriAtmest kaunu.
4.2.Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
PiemēriAtmest smēķēšanu.
4.3.pareti Pārtraukt (parasti ko iesāktu). Pamest.
Piemēri..kalpi atmetuši darbu, aizkūpinājuši pīpes vai papirosus..
5.sar. Nevērīgi, nicīgi iedot (ko niecīgu).
PiemēriNabaga zemnieks gāja dažreiz pie bagātā maizes lūgties, tas arī viņam šad un tad kā izsmiedams atmeta.
6.parasti 3. pers.; sar. Sagādāt (peļņu, ienākumus u. tml.).
Piemēri..veikals viņam [uzpircējam] pa dažiem gadiem bij atmetis labu peļņu.
7.Skarbi, arī atri un nevērīgi atbildēt.
Piemēri«Es šovakar aizgāju no sava tēva.» [Saka Rūdis.] Kristīne, nekā nesaprazdama, tikai paplēta rokas: «Ko tu? Kādēļ?» - «Kas man ar viņu kopīgs?» Rūdis nevērīgi atmeta. «Cilvēks ar veciem aizspriedumiem.»
8.pareti Strauji atvērt, atraut vaļā.
PiemēriDarbvedis steidza atmest vaļā krampi. Tūdaļ istabiņā kā no atraisīta maisa sabira «privātie», aizsargi un policisti.
Stabili vārdu savienojumiAtmest ar roku.
Avoti: 1. sējums