atmēzt
atmēzt -mēžu, -mēz, -mēž, pag. -mēzu; trans.
1.Mēžot atdabūt šurp imperf. Mēzt šurp. Mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtmēzt atkritumus līdz bedrei.
2.Mēžot atdabūt nost (sānis). imperf. Mēzt nost (sānis).
PiemēriAtmēzt gružus no celiņa.
Avoti: 1. sējums