atmesties
atmesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
PiemēriAtmetusies uz muguras, abas rokas aiz galvas, Ieva guļ un ar smaidu veras..griestu baļķos.
1.1.Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
Piemēri«Bet kur tu tagad atmetīsies, te viens onkulis jau iesēdies»..
2.Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
PiemēriKāpām augšā [baznīcas tornī], taustīdamies pa tumšajām torņa kāpnēm. Tikuši zvanu telpā, elsām un pūtām, vajadzēja atmesties un atvilkt elpu.
2.1.Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
Piemēri..enkurs atmetās pret jūras dibenu..
3.reti Strauji pagriezties atpakaļ.
Piemēri..Gruzna sažņaugti iesmējās, paskrēja pāri soļu uz priekšu, bet tūliņ atmetās un gāja atkal Katrīnai blakām.
4.parasti 3. pers.; pareti Mainīties, iestāties (par laiku).
PiemēriLaiks bija atmeties brīnumjauks, ap pusdienu saule karsēja kā vasarā.
Avoti: 1. sējums