atmeimurot
atmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Meimurojot atkļūt šurp. imperf. Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriIereibušais atmeimuroja uz mājām.
2.Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriVīrs atmeimuro no ratiem.
Avoti: 1. sējums