atmata
atmata -as, s.
Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
PiemēriAtstāt zemi atmatā.
- Atstāt zemi atmatā.
- Aizlaist zemi atmatā.
- Uzplēst atmatas.
- ..Pelašķim piešķīra tiesības uz zemi, un viņš to arī dabūja - muižas atmatās, bez ēkām, kailu lauku, kas nebija arts jau visus kara gadus.
- Atmatā tā [zeme] ir par daudz plika un nabaga... Arī zāle garāka nestiepjas. Vietām lieli laukumi noauguši tikai dadžiem.
- pārn. Pavasaris uzplēš cilvēku sirds un prāta vecaines un atmatas.
Avoti: 1. sējums