atmāt
atmāt -māju, -māj, -māj, pag. -ināju; intrans.
1.Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
PiemēriLēni atmāt ar galvu.
2.Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
Piemēri«Nav ar ko ciemiņu pacienāt,» teica Krisstīne... «Par to nu tu nemaz nerūpējies,» Stemps atmāja ar roku. «Esmu paēdis un padzēris ...»
Avoti: 1. sējums