atmanīties
atmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
PiemēriKaķis atmanījies pie zivīm.
2.Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
Piemēri..vecais Brīviņš pavērsa baltas acis un ieklepojās draudoši. Ansonu Mārtiņš atmanījās tālāk nost.
Avoti: 1. sējums