atmērcēt
atmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
PiemēriApsēja bij piekaltuši.. Ģertrūde piesteidzās palīgā, ar siltā ūdenī saslapinātu sūkli atmērcēja marli..
- Apsēja bij piekaltuši.. Ģertrūde piesteidzās palīgā, ar siltā ūdenī saslapinātu sūkli atmērcēja marli..
2.Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku. Atmiekšķēt.
PiemēriVads bija sasalis, treiliņi kļuvuši cieti un trausli, zvejnieki atmērcēja tos ar ūdeni.
- Vads bija sasalis, treiliņi kļuvuši cieti un trausli, zvejnieki atmērcēja tos ar ūdeni.
- ..[vectēvs] no sava.. maizes gabaliņa atplēš pa kumosam, iemet tos kafijā, atmērcē un tad pamatīgi samaļ ar mēli un atlikušajiem priekšzobiem.
Avoti: 1. sējums