kupris
kupris -ra, v.
1.Izteikts leņķveidigs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
PiemēriMugurkaula kupris.
- Mugurkaula kupris.
- Ribu kupris.
- Gusts [budzis] spītīgi klusēja. Klusēja arī Ozols [partorgs], domādams, ka tādi Gusti gan laikam, tāpat kā kuprīši savu kupri, līdz nāvei nēsās naidu un iegulsies ar visu kapā.
- sal. ..aiz viņa pleciem kā prāvs kupris rēgojās piebāzta mugursoma.
1.1.pārn. Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
PiemēriVisi trīs klusēdami kāpj pāri pēdējam kāpu kuprim un atgriežas pie jūras.
- Visi trīs klusēdami kāpj pāri pēdējam kāpu kuprim un atgriežas pie jūras.
- ..saule spīdēja pa labi, un priekšā no jūras rēgojās sopku kupri.
- Četrus kilometrus garais lauku ceļš.., apsalis brūniem dubļu kupriem, nebija viegli ejams.
2.Kūdums, izliekums (kādā ķermeņa daļā).
Piemēri..tas [priekšstrādnieks] atvilkās pār sētsvidu tikko pazīstams, gandrīz tādu pašu kupri mugurā kā vecajam Līcim.
- ..tas [priekšstrādnieks] atvilkās pār sētsvidu tikko pazīstams, gandrīz tādu pašu kupri mugurā kā vecajam Līcim.
- Trauslais augumiņš, kopš agrām dienām labās, bet pārmērīgi smagās nastas vilkts, jau liecās neiztaisnojamā kupri.
- Bērsons ievēroja, ka Egles sejā krunkas kļuvušas dziļas un degunā it kā izcēlies kupris.
- Jā, Minka bija gudrs, gandrīz kā cilvēks. ..kad zvejnieki piestāja pie krasta, viņš, klusi ņaudēdams, staigāja tēvam apkārt, uzmeta kupri un turēja asti stāvus gaisā.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri.
- (Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri — (Iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
3.Tauku krājums uz (kamieļa) muguras.
PiemēriNepieciešams apmesties jurtā un nogaršot.. kumisu, uzrāpties kamielim mugurā un kaut pusstundu pazvalstīties starp stāvajiem un mīkstajiem kupriem. Tad dzīva Kazahija ienāks tavās rokās un tavā elpā.
- Nepieciešams apmesties jurtā un nogaršot.. kumisu, uzrāpties kamielim mugurā un kaut pusstundu pazvalstīties starp stāvajiem un mīkstajiem kupriem. Tad dzīva Kazahija ienāks tavās rokās un tavā elpā.
- sal. Re, tā [ābele] pie saimniekgala logiem ir kā kamielis ar diviem kupriem - uz ceļiem nometies, ar purnu zemē atspiedies.
Avoti: 4. sējums