kuprītis
kuprītis -ša, v.
kuprīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kam ir kupris1.
PiemēriViņš bija kuprītis un tik neglīts no sejas, ka pat pašam, spogulī paskatoties, pārskrēja drebuļi.
Avoti: 4. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi