kuprains

kuprains -ais; s. -a, -ā

kupraini apst.

1.Tāds, kam ir kupris₁.

PiemēriSavas laimes pārņemti, viņi [princese un princis] nenobijās, kad cauri ļaužu drūzmai izlauzās kuprains vīrs un, nokritis Rozes priekšā ceļos, sāka lūgties un vaimanāt..

1.1.pārn. Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.

PiemēriBērziņi tur sūnāklī līki un kupraini...

2.Tāds, kam ir kupris₂.

PiemēriKuprains deguns.

Stabili vārdu savienojumiKuprainais lasis.

3.Tāds, kam ir kupris₃ — par kamieli.

PiemēriBrien [pa tuksneša smiltīm] iesīkstējusi pacietība kupraina kamieļa izskatā..

Avoti: 4. sējums