kupols
kupols -a, v.
1.Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
PiemēriPāri man slīga cirka kupols kā spraišļots debesjums.
Stabili vārdu savienojumiDebess kupols.
1.1.Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
PiemēriPlatā un garā.. ēka ar apaļu bizantiešu baznīcas kupolu stāvēja ieslēpušies liepās un ābelēs.
2.Abažūrs (parasti puslodes veidā).
PiemēriLampas kupols meta griestos svītrainas ēnas, tās liecās gar sienu lejup.
3.Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
PiemēriMeistariem padomā arī speciāli stikla kupoli, kas, uzlikti traukam ar tajā iestādītu vāru siltzemju stādu, ļautu tam iespējami ātri un droši aklimatizēties.
Avoti: 4. sējums