Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atzveltne
atzveltne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
PiemēriAtspiesties pret dīvāna aizveltni.
  • Atspiesties pret dīvāna aizveltni.
  • Sola atzveltne.
  • ..zemē paklāta lāčāda, gar sienām ozola krēsli ar augstām atzveltnēm.
  • Bija [istabā] ienesti it labi uzturēti krēsli: viens viegls, [ar] četrstūrainu atzveltni..
  • Ērika [skolnieka] solam pie atzveltnes šķērskoka.. ir pielīmētas trīs pastmarkas.
  • Kamanu atzveltne sāpīgi spieda muguru.
Stabili vārdu savienojumiAtzveltnes krēsls.
Avoti: 1. sējums