apsviesties
apsviesties -sviežos, -sviedies, -sviežas, pag. -sviedos; refl.
1.Strauji apgriezties pretējā virzienā. imperf. Sviesties apkārt.
PiemēriVeikli apsviesties uz papēža.
- Veikli apsviesties uz papēža.
- Tikai gabaliņu pagājies, viņš attapās, ka vajadzējis ar Mildu parunāties, jo viņa gāja viena pati. Tad Caune pēkšņi apsviedās un dzinās Mildai pakaļ..
- Rūta apsviedās uz vienas kājas un aizskrēja tā, ka pēdas vien nozibēja.
- Mārtiņš apsviežas apkārt un aizsoļo pretējā virzienā.
1.1.Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
PiemēriRūdis aiz plānās sienas jau nez kuru reizi apsviedās uz otriem sāniem..
- Rūdis aiz plānās sienas jau nez kuru reizi apsviedās uz otriem sāniem..
- Apsviedies uz otriem sāniem, Modris pārvilka segu galvai..
- Krišs apsviežas ar ģīmi [seju] pret sienu.
1.2.Apgāzties.
PiemēriDidžum pieliekot savu plato muguru pie vezuma, tas apsviedās apkārt.
- Didžum pieliekot savu plato muguru pie vezuma, tas apsviedās apkārt.
1.3.sar. Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
PiemēriVienā mirklī apsviesties un sākt apgalvot pretējo.
- Vienā mirklī apsviesties un sākt apgalvot pretējo.
- Atklātības uzskati pret svētkiem apsviedās spēji apkārt - par svētkiem.
2.parasti 3. pers.; sar. Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem).
PiemēriLaiks apsviedies vēss un vējains.
- Laiks apsviedies vēss un vējains.
- Vējš apsviedās no ziemeļiem.
Avoti: 1. sējums