apsvīst
apsvīst parasti 3. pers., -svīst, pag. -svīda; intrans.
1.Pārklāties ar sviedriem. Mazliet nosvīst (parasti par seju).
PiemēriTēvocis noņēma cepuri, noslaucīja apsvīdušo pieri, domīgi pavērās manī un tad uzrunāja..
2.Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot). Aprasot.
PiemēriApsvīdis logs.
Avoti: 1. sējums