apšaubīt
apšaubīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šaubīties par (kā) īstumu, pareizību, patiesumu u. tml. Šaubīties par ko.
PiemēriApšaubīt hipotēzi.
- Apšaubīt hipotēzi.
- Apšaubīt dokumentu īstumu.
- Apšaubīt produkcijas kvalitāti.
- Taisnība, zeme vēl nebija galīgi piešķirta, vēl varēja apšaubīt viena otra tiesības.
- Pašam nemanot, Žuburs jau bija pilnīgi pakļāvies šīs jaunās meitenes autoritātei. Viņam nenāca prātā apšaubīt viņas secinājumu pareizību, viss, ko viņa teica, tam likās pats par sevi saprotams.
1.1.Izteikt šaubas, neticību.
Piemēri«..es centīšos sakrāt. Varbūt man izdosies.» - «Kur nu sakrāsi,» Irēna skeptiski apšaubīja, «nauda pa ielām nemētājas.»
- «..es centīšos sakrāt. Varbūt man izdosies.» - «Kur nu sakrāsi,» Irēna skeptiski apšaubīja, «nauda pa ielām nemētājas.»
- sal. «Tas [akmens] te ir nieks, vai tādi vien plēsti un malā velti!» - «Nu-u!» Andrs kā apšaubīdams novilka.
Avoti: 1. sējums