noraut
noraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu
1.trans. Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
PiemēriNoraut ābolu.
- Noraut ābolu.
- Noraut pogu.
- Noraut aizkaru.
- Noraut pavedienu.
- Noraut diega galu.
- Harijs.. koda zobos lapu, ko norāvis no ceriņkrūma sev blakus.
- Suns kā grābis, tā gandrīz norāvis [vistai] spārnu..
- Reinis norāva gabalu no krekla un cieši apsēja [ievainoto] lielu.
Stabili vārdu savienojumiNoraut (arī novilkt) ādu pār acīm. Noraut galvu.
- Noraut (arī novilkt) ādu pār acīm idioma — 1.vienk. Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.2. Nežēlīgi izmantot.
- Noraut galvu idioma — sar. Bargi sodīt, norāt.
1.1.Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) – piemēram, par vēju, ūdeni.
PiemēriVētra norāvusi mājai jumtu.
- Vētra norāvusi mājai jumtu.
- Vējš norauj afišai stūri.
- Vētra un.. viļņu vāli norāvuši enkurus, buras..
- Bet, kad vējam izdodas kādu lapu noraut, tas ilgi svaida to pa gaisu..
- Atkal iepūtās vējš un norāva manam papirosam.. paprāvu dzirksteli un aiznesa labu gabalu..
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
PiemēriMīna norāvusi gājējam kāju.
- Mīna norāvusi gājējam kāju.
- Kuļmašīnā norauta roka.
- «Man ir norauts tikai šis te rādītāja pirksts. Pat nevar ticēt, ka tik lielā karā ar tik vareniem ieročiem cilvēks var zaudēt vienu pirkstu..»
- «Mums jau vēl sliktāk: jauno zirgu nosita, Pēterim norāva pēdu.»
- Kāda šķemba noskrēja Kristam gar labo vaigu un norāva ādu.
1.3.Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
PiemēriNoraut skrūvei vītni.
- Noraut skrūvei vītni.
2.trans. Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
PiemēriNoraut šķīvi no galda.
- Noraut šķīvi no galda.
- Noraut mēteli no vadža.
- Iekliegdamās Kristīne.. norāva no gultas zilo segu un turēja to sev priekšā.
- Vēl cits sīpolu virteni no sienas norāva.
- Meiča zibenīgi nogrieza speķa gabalu, uzsvieda uz svariem un veikli atkal norāva nost.
- pārn. Marta: Es nācu noraut segu jūsu melnajai dvēselei, lai jūs redzētu, ka jūs esat tik nekrietna..
- pārn. ..palu ūdeņi Daugavai norāva ledus segu..
- pārn. Viņš skatījās Akotā, un viņa acis sauca: Runā, Pēter, runā, es gaidu! Es tev no lūpām noraušu katru vārdu..
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) – parasti par vēju.
PiemēriSpēja vēja brāzma norāva kritušajiem telteni..
- Spēja vēja brāzma norāva kritušajiem telteni..
- Vējš tikko nenorāva viņai cepuri..
- pārn. Vējš ik skaņu alkatīgi norauj no jaunā puiša lūpām un aizsviež sāņus.
2.2.Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
PiemēriMeitene norāva kāju no paminas un izbrīnīta paskatījās Uģī..
- Meitene norāva kāju no paminas un izbrīnīta paskatījās Uģī..
2.3.Strauji novilkt (apģērbu, apavus). Strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
PiemēriNoraut spilvenam pārvalku.
- Noraut spilvenam pārvalku.
- Noraut gredzenu no pirksta.
- Noraut apsēju no rokas.
- Noraut priekšautu.
- «Sastājieties vēja pusē,» viņš sacīja, norāva ātri kažoku, svārkus un vesti, vienu acumirkli pamirdzēja viņa muskuļainās rokas un krūtis..
- Marta norāva sandales un basām kājām stāvēja ūdens peļķē.
- pārn. ..lipīgais māls norāva no kājām vieglās auklu pastalas. Tumsā un dubļos neviens tās nemeklēja..
- pārn. «Elziņ, vai tev nav karsts ūdens? Kamēr tu ņemsies, es pagūtu noraut bārdu.»
Stabili vārdu savienojumiNoraut masku.
- Noraut masku idioma — Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
2.4.Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNoraut suni aiz siksnas no durvīm.
- Noraut suni aiz siksnas no durvīm.
- Noraut zēnu malā.
2.5.Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs norauj vezumu no tīruma.
- Zirgs norauj vezumu no tīruma.
- Garie galdi.. bija norauti pie sienas.
3.trans. Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTargals: Nu, nekavējies, noņem šķidrautu! — Ļaudis: No galvas noraut viņu zemē!
- Targals: Nu, nekavējies, noņem šķidrautu! — Ļaudis: No galvas noraut viņu zemē!
- Četri miesassargi sagrābj Jasperu un norauj no ēzeļa.
- Grīļojas [tēvs], ķer pēc skapīša malas, sagrābj tikai priekšautu un norauj to ar visu sveci zemē.
3.1.Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriMārcis ir satrakojies tāpat kā kazas, saķer Helgi aiz kājas un norauj zemē.
- Mārcis ir satrakojies tāpat kā kazas, saķer Helgi aiz kājas un norauj zemē.
- Suns no mugurpuses norāva zēnu gar zemi.
- Nespēdams noturēties, viņš tiešām pakrita, noraujot līdz ne tikai Cepli, bet arī Auli.
- «Skaties!» Ilga bija iesaukusies, norāvusi viņu sev blakus uz sola..
3.2.Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNoraut zēnu līdzi pa kāpnēm lejā.
- Noraut zēnu līdzi pa kāpnēm lejā.
3.3.Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs norāva ragavas pa kalnu.
- Zirgs norāva ragavas pa kalnu.
3.4.Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par straumi.
PiemēriBet [upes] straujums norāva ķēvi tālu tālu lejup..
- Bet [upes] straujums norāva ķēvi tālu tālu lejup..
3.5.Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
PiemēriNoraut vagonā bremzi.
- Noraut vagonā bremzi.
- Labi, ka tai uztraukumā nebiju norāvis telegrāfa sviru uz «stop».
4.trans. Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNoraut suni garām vārtiem.
- Noraut suni garām vārtiem.
4.1.Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
PiemēriZirgs norāva ragavas gar pašu grāvja malu.
- Zirgs norāva ragavas gar pašu grāvja malu.
5.parasti 3. pers.; trans. Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
Piemēri..kailie, spēcīgie lieli saulē un vējā norauti tumši brūni.
- ..kailie, spēcīgie lieli saulē un vējā norauti tumši brūni.
- Vējā norauta seja.
6.trans. Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
PiemēriVecīte norāva valodu, izdzirdusi pirmās zvana skaņas.
- Vecīte norāva valodu, izdzirdusi pirmās zvana skaņas.
- Viņš lasīšanu nemēdza noraut nodaļas vidū, tas nebija kārtīgi..
- Māte: Jā, svelp vien, dēliņ, svelp vien, redzēsim, ko tu pēdīgi izsvilpsi... (Raud.) - Krustiņš (meldiņu pēkšņi noraudams. Laipni.): Māt, vai zini ko? Āža jāved uz nabagu māju.
8.trans.; sar. Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
PiemēriNoraut prēmiju.
- Noraut prēmiju.
- Brīviņos gaļa sešas reizes nedēļā, darbs - tas nu gan, bet par to kapeiku nevienam nenoraus.
- «Tikai tagad ļoti pareizi jāsver,» Oskars atgādināja. «Nevienu gramu nedrīkst noraut zvejniekam.»
- Nonnija: Manai Volgai [govij] tauku saturs [pienotavā] norauts tā kā nekad.
8.1.Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
Piemēri«Un plānu mēs nedrīkstam noraut, nevienu procentu no plāna.»
- «Un plānu mēs nedrīkstam noraut, nevienu procentu no plāna.»
- Arī mūsu komandas vīri sirdīgi sodās: «Nešpetnais, neļauj strādāt, noraus vēl plānu».
- ..20. septembrī paredzētais reiss uz Rīgu tika norauts.
9.intrans.; sar. Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu).
PiemēriNoraut pāris stundu.
- Noraut pāris stundu.
9.1.trans.
PiemēriIelīdīs abi ar Lēno siena šķūnī un noraus dienvidu..
- Ielīdīs abi ar Lēno siena šķūnī un noraus dienvidu..
10.intrans.; sar. Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
Piemēri«Bet ko tu tā steidzies? Tikko no jūras un atkal jūrā! Cik ilgi tur biji - sešus mēnešus?» - «Norāvu sešus!»
- «Bet ko tu tā steidzies? Tikko no jūras un atkal jūrā! Cik ilgi tur biji - sešus mēnešus?» - «Norāvu sešus!»
11.trans.; sar. Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
Piemēri..no Daudzevas mežiem brusas uz Daugavas krastu vezdami, kurzemnieki līdz pusotra rubļa dienā norāva.
- ..no Daudzevas mežiem brusas uz Daugavas krastu vezdami, kurzemnieki līdz pusotra rubļa dienā norāva.
- «Varbūt vari ietikt kādā koku fabrikā.., pleci tev plati ir... varbūt norausi savus rubļus pusotra par dienu.»
11.1.Spraigi strādājot, pabeigt (visu darāmo).
Piemēri«Nu, vai šodien līdz vakaram norausiet to kartupeļu gabalu?»
- «Nu, vai šodien līdz vakaram norausiet to kartupeļu gabalu?»
Stabili vārdu savienojumiNoraut pienu. Žagās norauj.
- Noraut pienu idioma — Sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem).
- Žagās norauj — Saka, ja cilvēks nožagojas.
Avoti: 5. sējums