Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iemiegt
iemiegt -miedzu, -miedz, -miedz, pag. -miedzu; trans.
1.Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
PiemēriZēns pats nesa savas mantas, kulīti ar drēbēm un veļu. Vijoli viņš bija iemiedzis padusē.
1.1.Iespiest (starp ko).
PiemēriIemiegt kāju durvīs.
1.2.Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
PiemēriVilciens jau tā ir pilns. Antons Kaija ir iemiegts stūrī. Piezvēlies sēd uz kaut kādiem saiņiem.
1.3.Ievilkt starp kājām (asti).
PiemēriIemiegt asti kājstarpā.
Avoti: 3. sējums