nobraucīt
nobraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju; trans.
1.Braukot atdalīt nost.
PiemēriViņa gāza [zirgam] ar garu vicu, kurai galā pat lapas nebij nobraucītas.
- Viņa gāza [zirgam] ar garu vicu, kurai galā pat lapas nebij nobraucītas.
- Paēdis pusdienu, vectēvs gribēja vēl nobraucīt spaļus jaunai virvei..
1.1.Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
PiemēriNobraucīt bērza zaru.
- Nobraucīt bērza zaru.
2.Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
PiemēriVecmāmuļa ceļas kājās, savus stīvos ceļus nobraucīdama.
- Vecmāmuļa ceļas kājās, savus stīvos ceļus nobraucīdama.
- Cilvēks ar telefona klausuli rokā paskatījās nedroši manī, nolika klausuli, nobraucīja ar roku pieri, vaigus, zodu.
- Žibalts.. nobrauka ar plaukstu tukšu krēslu.
2.1.Novilkt (parasti roku gar ko).
PiemēriViņi atceras negulētās naktis, nobrauka gar sāniem vēl nesadzijušās plaukstas..
- Viņi atceras negulētās naktis, nobrauka gar sāniem vēl nesadzijušās plaukstas..
2.2.Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
PiemēriSievietes nobraucīja ar kartupeļu mizām nosmērētās rokas priekšautos..
- Sievietes nobraucīja ar kartupeļu mizām nosmērētās rokas priekšautos..
- ..Juhans.. nobraucīja savu rūsas pārklāto sauju gar biksēm un satvēra Jeņķa tievos pirkstus.
3.Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas).
Piemēri«Cik tad maksā?» saimniece apvaicājās paklusu. «Seši rubļi!» Brīviņš tāpat atteica un pasmaidīdams nobraucīja bārdu.
- «Cik tad maksā?» saimniece apvaicājās paklusu. «Seši rubļi!» Brīviņš tāpat atteica un pasmaidīdams nobraucīja bārdu.
- Tiesnesis iedzēra malku vīna un apmierināts nobraucīja savu aso bārdiņu..
- ..tējnīcā ienāca seši vīri... Viens no viņiem nobraucīja garās ūsas un nokrekšķinājās.
4.Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu). Velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
PiemēriKājās zābaki, bikses pārmauktas stulmiem pāri - vai nu tās par šaurām, vai stulmi par platiem, bet labi nestāvēja, ejot kāpa augšā un neglīti sakrokojās locītavās. Sētsvidū neviena nepamanījis, noliecās un žigli nobraucīja, kā pienākas.
- Kājās zābaki, bikses pārmauktas stulmiem pāri - vai nu tās par šaurām, vai stulmi par platiem, bet labi nestāvēja, ejot kāpa augšā un neglīti sakrokojās locītavās. Sētsvidū neviena nepamanījis, noliecās un žigli nobraucīja, kā pienākas.
- «..Kristīnei jāprec Akmentiņš,» vešeriene [veļas mazgātāja] stingri noteica un nobraucīja priekšautu cieti ar roku.
Avoti: 5. sējums