nobrākšķēt
nobrākšķēt parasti 3. pers., -brākšķ, pag. -brākšķēja
nobrākšēt parasti 3. pers., -brākš, pag. -brākšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
PiemēriIstabā nobrākšķ nevērīgi pagrūsts krēsls.
- Istabā nobrākšķ nevērīgi pagrūsts krēsls.
- Kaktā kaut kas neganti nobrākš..
- Gulta nobrākšķēja atkal, Jēkabam ceļoties.
Avoti: 5. sējums