nobradāt
nobradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.trans. Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriGovis nobradājušas rudzus.
1.1.Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
Piemēri..sniegs tai vietā [pie ieejas] bija pilnīgi nobradāts..
1.2.Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
Piemēri«Pēdas! Kas te ir bijis?» Jānis kā apstulbis raudzījās sniegā. Visa būdas apkārtne bija nobradāta.
2.trans. Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
PiemēriValda māte,.. ar kūtī nobradātām koka tupelēm kājās, stāvēja uz palieveņa..
2.1.Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
PiemēriNobradāt grīdsegu.
3.trans. Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
PiemēriViņa katru rītu izdzen aitas gatvei cauri līdz papuves sākumam, lai govis nenobradātu aitām kājas..
4.intrans. Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt.
PiemēriNobradāt stundu pa purvu.
5.trans.; reti Bradājot izveidot (taku, ceļu u. tml.).
PiemēriStrādnieki nobradājuši.. stigu pa mežu.
Avoti: 5. sējums