noblūkšķēt
noblūkšķēt parasti 3. pers., -blūkšķ, pag. -blūkšķēja
noblūkšēt parasti 3. pers., -blūkš, pag. -blūkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
PiemēriŪdens dobji noblūkšķ.
- Ūdens dobji noblūkšķ.
Avoti: 5. sējums