Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nobloķēt
nobloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
Piemēri..vienkopus savāktus, vāji apbruņotus cīnītājus retajos piejūras mežos viegli varētu ielenkt, nobloķēt un pat vienā liktenīgā, partizāniem neizdevīgā kaujā iznīcināt.
2.Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
3.Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
PiemēriĀtri tika nobloķēti visi ceļi... Robežpārkāpuma vietā ieradās meklēšanas grupa.
3.1.Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
PiemēriNobloķēt noguldījumus bankā.
4.fiziol. Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
5.fizk. Sporta spēlēs — pilnīgi aizšķērsot ceļu (bumbai, ripai, pretinieka spēlētājam).
PiemēriTrešajā seta izpaudās mūsu spēlētāju pagurums, netika savlaicīgi bloķēti bulgāru spēlētāju pēkšņie uzbrukumi... viņiem izdevās nobloķēt vairākas mūsu vienības serves.
Avoti: 5. sējums