noblisināt
noblisināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu brīdi blisināt un pabeigt blisināt.
PiemēriSausums atkal noblisināja acis, salika rokas un pateica: «Tu pārāk tiecies pēc mantas, ko rūsa un kodes maitā.»
- Sausums atkal noblisināja acis, salika rokas un pateica: «Tu pārāk tiecies pēc mantas, ko rūsa un kodes maitā.»
- Zvirbuļi.. prata nocelt kumosus baložiem tik manīgi, ka pēdējie acis vien noblisināja.
2.intrans.; sar.; niev. Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
PiemēriDusmīgi noblisināt.
- Dusmīgi noblisināt.
Avoti: 5. sējums